Stabu iela 13-2, Rīga, LV-1010
Telefoni:
67298570, 67502062
29406858, 29230909
E-pasts: info(at)lkl.lv

Mantojuma tiesības

Biroja advokāti nodrošina klientu interešu aizsardzību mantojuma lietās.

Mantojums ir kopība, kurā ietilps visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā. Šajā ziņa mirušo vai par mirušu izsludināto sauc par mantojuma atstājēju.

Mantojums ir juridiska persona. Mantojums var iegūt tiesības un uzņemties saistības.

Mantojuma pāreju regulē mantojuma tiesības. Tās pastāv kopš sirmas senatnes un ir vēsturiski cieši saistītas ar privātīpašumu attīstību. Tām ir liela nozīme sabiedrības dzīvē. Ja nebūtu mantojuma tiesību, tad mirušā parādnieki atbrīvotos no parādiem, bet kreditori nevarētu realizēt savas pretenzijas uz mirušā mantu, šī manta nevienam nepiederētu. Saskaņā ar mantojuma tiesībām visa mirušās personas manta, tiesības, izņemot tīri personiskās, un pienākumi kopumā pāriet uz mantiniekiem.

Mantojuma tiesības ir cieši saistītas ar ģimenes tiesībām. Mantojuma tiesības paredzētas jau XII tabulu likumos. Romiešu mantojuma tiesību pamatā ir tā saucamā universālā sukcesija, kas nozīmē mantinieka iestāšanos nomirēja (defunktus) vietā. Universiālās sukcesijas vēsturiskā izcelšanās saistītas ar seno romiešu ģimeni. Līdzās universālajai sukcesijai romiešu tiesības pazina arī singulārsukcesiju – dažādu lietu novēlējums dažām personām ārpus vispārīgās mantošanas kārtības.

Mantojuma tiesības ir subjekta (fiziskas personas) tiesības izteikt savu pēdējo gribu; tās neizteikšanas gadījumā tā tiek prezumēta normās kā mantošana pēc likuma.

Mantošanas rezultātā uz mantinieku pāriet kā mantojuma aktīvs, tā arī pasīvs. Visu to, kas sastāda un vairo mantojuma vērtību, sauc par mantojuma aktīvu, bet to, kas samazina mantojuma vērtību, sauc par mantojuma pasīvu.